Starptautisko domēnu zādzības

Ja runa ir par starptautisku produktu, pakalpojumu vai projektu, es vienmēr iestāšos tikai par .com domēna paplašinājuma izvēli. Kaut arī laba un pieejama .com domēna vārda nosaukuma izvēle nav vienkārša, tomēr pat garāks un sarežģītāks .com domēns būs vērtīgāks par citu īsāka domēna paplašinājumu.

Cik man zināms tad Latvijā nav nevienas ICANN akreditētas starptautisko .com domēnu reģistratūras. Zinot ICANN prasības, kas jāīsteno uzņēmumiem, lai iegūtu akreditāciju, tas mani nepārsteidz, tā kā reģistrējot .com domēnu būs jāizvēlas kādu starptautisku organizāciju, kā starpniekus domēna reģistrācijas procesā var izmantot jebkuru sevis cienošu Latvijas hostinga kompāniju, bet būs jārēķinās ar sadārdzinājumu un ticamāk, ka neiegūsiet domēna kontroles paneli.
Gribu pabrīdināt par negodīgu domēnu iegūšanas paņēmieniem un veidus, kā pasargāt sevi no izvēlētā domēna zaudēšanas. Visērtāk vēlamās domēna variācijas var pārbaudīt lapās, kas ļauj pārbaudīt vairākus domēnus vienlaicīgi, kā arī tādās, kas pēc Jūsu ievadītiem domēnu nosaukumiem piedāvā sinonīmu, iespējamo pārrakstīšanās kļūdu (misspelings) un citu kombināciju variācijas. Nevienu negribu ieteikt, jo man nav 100% par nevienu no pakalpojumu sniedzējiem, bet atrast tos var pēc: bulk domain check, multiple domain search u.t.t.
Aprakstīšu vispopulārāko veidu, kā tiek nozagts izvēlētais domēns. Piemēram, pēc garas un ilgas meklēšanas procedūras lietotājs izvēlētos domēnus pieliek vēlamo pirkumu grozā un tiekot līdz checkout lapai secina, ka līdzās nav maksājumu karte vai ka neizdodas ar to norēķināties. Var šķists, ka līdz šim nevienam nepamanītie domēni nebūs vajadzīgi un reģistrāciju varēs pabeigt citreiz, tad process tiek pārtraukts.
Diemžēl jau nākamajā dienā vai pat pēc dažām minūtēm domēni var gadīties aizņemti, bet atverot attiecīga domēna lapu var gadīties secināt, ka domēns tiek pārdots, bet jau par vairākiem simtiem dolāru.
Labākais, ko šādā gadījumā darīt, ir nedarīt - neko, jo ja izrādīsiet pārlieku lielu interesi par šo domēnu (vairākkārtīgi atverot domēna lapu, sūtot dusmīgus e-pastus jaunajam īpašniekam – šādi variet iekļūt ikdienas mēstuļu izsūtīšanas sarakstā, pārbaudot whois formā norādītās web adreses un domēnus), tad Jūs tikai pārliecināsiet krāpniekus, ka šis domēns patiešām Jums ir svarīgs, kā rezultātā domēna pārdošanas cena var pieaugt, vai arī tas var tiks uzlikts domēna parkingā, latviskojot man sanāk - domēnu stāvlaukumā (kas ir domain parking? – citu reizi) uz ilgu laiku. Gadījumā ja šim pārpratumam nepievērsīsiet pastiprinātu uzmanību un krāpniekiem viņš nešķitīs pievilcīgs, lai tērētos reģistrējot to uz gadu, tad domēns tiks atgriezts brīvā statusā pēc pāris nedēļām. Ir vairāku dienu periods, kurā ICANN ļauj reģistratūrām anulēt jaunu domēnu pieteikumus, neatskaitot par to reģistrācijas maksu, ko, savukārt, izmanto ne pārāk godīgās organizācijas papildus peļņas gūšanai.
Par domēnu zādzībām reģistrācijas procesā biju lasījis arī pirms tam, turklāt, arī vispopulārākajās reģistratūrās. Pats esmu saskāries ar šo lietu (GoDaddy un NetworkSolutions reģistratūrās), bet tādi atgadījumi var notikt jebkurā citā domēnu reģistrācijas lapā.

Spied šeit, lai lasītu tālāk...

Pasts.lv lietotāji strupceļā

Pirmsziemassvētku periods ir pļaujas laiks žurnālu un avīžu abonentu tirdzniecībai, tāpēc cerēju, ka Latvijas Pasts pēc milzīgā kredīta ieguldīšanas attīstībā būs spēris soli uz priekšu, bet diemžēl – nekā! Es kā cilvēks, kas saistīts ar internetu, vēlējos visas abonēšanas darbības veikt tiešsaistē. Prieks bija ieraudzīt sadaļu „e-abonēšana”, bet vilšanās sagādāja tās piezemēšanās lapa (landing page).

Kāda velna pēc man pirmajā lapā liek pildīt formu „pievienot komentāru”? Es neesmu ne iepazinies ar pakalpojumu, nedz arī gatavs kaut ko pasūtināt. Izlasot dažus publiski pieejamos komentārus, secināju, ka neesmu vienīgais, kam tā nav paveicies. Kaut arī daži jautājumi ir atbildēti šajā lapā no pasts.lv puses, tomēr negribas ticēt, ka ir sperts solis uz divvierzinu komunikāciju, kaut tieši šī būtu laba vietne, kur to vērst par labu biznesam. Mirkli vēlāk gan ievēroju sadaļas, kas mani būtu interesējušas, bet principa pēc sameklēju alternatīvu pakalpojumu sniedzēju - ekiosks.lv, kur pat cenas izrādījās daudz draudzīgākas apmeklētājam. Tajā pašā laikā „Dienas Žurnāli” varēja nenodarboties ar mēdiju labdarību, bet gan nelielu daļiņu no budžeta ieguldīt interneta mārketingā, iespējams šādā veidā varētu nodrošināt vēl draudzīgākas cenas.
Diez vai pasta atbildīgās personas zin, ka meklējot pēc „pasts.lv”, sudzibas.lv ir turpat līdzās ar ne pārāk glaimojošiem vārdiem?
Spied šeit, lai lasītu tālāk...

Return of Investment - Vai ko vairākums uzņēmumi ignorē!

Kas ir Return of Investment jeb īsāk ROI (No angļu val. “ieguldījuma atmaksāšanās”)?
ROI ir rādītājs, kas nosaka to cik efektīva ir bijusi reklāmas kampaņa, un kādu peļņu tā ir nesusi. Es savā ikdienā katru dienu sastopos ar šo rādītāju, un uztveru šo rādītāju diezgan nopietni, bet ko es esmu novērojis Latvijas interneta vidē, šis rādītājs nevienu neinteresē! Nu nav jau tā ka neinteresē, bet par to nemaz nedomā. Pavisam nesen es šim apgalvojumam guvu pierādījumus. Strādāju ar kādu lielu kompāniju saistībā ar vides reklāmu. Mārketinga nodaļas vadītāja man lielā priekā stāstīja, ka esot ielikuši baneri delfi.lv, kā arī tvnet.lv un vēl dažos mazāk svarīgos saitos. Es viņai atbildēju, “Labi, Un kā jums veicās, kāds ir ieguvums?” Taču tad es dzirdēju šokējošu atbildi! “Kā... Nu par mūsu pakalpojumu tagad zinās ļoti daudz cilvēki...” Šāda atbilde mani tik tiešām šokēja. Kā var ieguldīt aptuveni 5000 Ls reklāmā, un pat ne drusku nepainteresēties kā tad ir veicies! Un šādus stāstus var dzirdēt diezgan bieži. Problēma jau sākas tur, ka uzņēmumi domā, ka tas ir normāli ka viss beidzās ar to ka ieliek tik baneri populārā interneta portālā, un tad viņu produktu pakalpojumu uzreiz visi skries un pirks. Taču realitātē tā viss nenotiek. Un arī tādu uzņēmumu, kuri tik tiešām sekotu līdzi tam kā viņu ieguldītā nauda atmaksājas ir ļoti maz. Tas protams ir izdevīgi web portālu īpašniekiem pie kuriem izvieto reklāmas, taču neizdevīgi tiem kas par to maksā. Tad nu mēģināsim apskatīt šo dārziņu no visām pusēm.

Reklāmu vietas un publika kura tās redz:

Internetā ir sastopamas daudz un dažādas weblapas, kurās apgrozās tikpat dažāda publika. Kad izvēlaties vietu kurā gribat reklamēties jums vispirms vajadzētu padomāt par to, kas ir jūsu tiešā auditorija... Padomāt par to, kas ir tas jūsu potenciālais klients. Kā piemēram, ja tirgojat internetā jauniešu apģērbus, tad jums nu galīgi nav vērts likt reklāmu TVnet.lv vai kādā citā ziņu portālā, bet gan piemēram draugiem.lv vai orb.lv... Nu labi, Vārds jauniešu apģērbi ir diezgan plašs jēdziens, kā arī vietas kur tos reklamēt ir daudz vairāk, bet piemēram ja jūs tirgojat detaļas auto tūningam, tad jūsu tiešā un vis vērtīgākā auditorija atrodas dažādās auto fanu pulcēšanās lapās un forumos! Latvijā diemžēl šāda atlase ir jāveic pašu spēkiem, bet pasaulē normāla prakse ir iedot savus bannerus starpniekfirmām, kas ir noslēgušas līgumus ar tūkstošiem dažādu weblapu, un viņi paši izvieto mūsu reklāmas tajās lapās, kurās apgrozās viss atbalstošākā auditorija mūsu piedāvātajam produktam, vai pakalpojumam. Un mēs maksājat tikai par to cik mūsu reklāma ir apskatīta vai arī par to cik reizes kāds ir atnācis pie mums, nevis kā pārsvarā tas ir Latvijā, ka mēs maksājam noteiktu summu par noteiktu laika periodu kurā weblapas īpašnieks sola kādu noteiktu apskaitījumu apjomu. Taču avi mēs varam par to būt droši ka tas tā arī būs? Vai kāds mums iedod detalizētas atskaites par to? Cerams ka šī situācija pavisam drīz uzlabosies, jo arī pie mums jau sāk parādīties pirmie šādu instrumentu piedāvātāji, kā arī Latvijas tirgū ienāk lielie grandi, kā piemēram Google ar savu AdWords programmu.

Vai zināt, cik jums izmaksā viens klients internetā?

Šādu jautājumu es parasti pajautāju vispirms, kad uzsāku pārrunas ar kādu savu jauno klientu. Parasti seko klusuma pauze, un tad minējumi, vai arī nepārliecinoši aizbildinājumi. Galvenokārt jau mūsu mērķis ir nopelnīt internetā, vai ar interneta palīdzību. Tātad arī katrs apmeklētājs par kura ierašanos no reklāmas mums kaut ko izmaksā. Tiešā vai netiešā veidā tas atkarīgs no reklāmas veida, bet izmaksā. Tātad mūsu interesēs ir lai šis apmeklētājs mums izmaksātu pēc iespējas mazāk bet tai pat laikā nedrīkst aizmirst šī apmeklētāja lietderību. Apmeklētājs kurš pie mums neko nenopērk, vai neienes kādā citā netiešā veidā mums peļņu nav vērtīgs. Pareizi nedefinējot savu peļņas avotu mēs varam izsecināt kāds ir mūsu ideālā klienta profils. Zinot šo ideālā klienta profilu mēs jau varam izvērtēt no kurienes šie klienti varētu ierasties, kā viņi mēdz rīkoties mūsu lapā, un cik mums izmaksā katrs šāds klients. Protams jūs nekad neiegūsiet tikai labos klientus. Starpā būs arī tie, kas mums neienes peļņu, bet veicot atbilstošu izpēti un analīzi mēs varam noskaidrot kāds ir šo labo klientu īpatsvars, ko mēs iegūstam no reklāmām kādā konkrētā vietā. Tātad zinot no kurienes nāk visvairāk labo klientu mēs attiecīgi vairāk līdzekļus ieguldām tajās vietās, kas mums ienes vairāk labos klientus, attiecīgi arī peļņu! Tirgū ir pieejami ļoti daudz risinājumi, kā popularizēt savu produktu vai pakalpojumu. Mums tik ir jāizvērtē un jāizvēlas tos, kuri ir vispiemērotākie mūsu biznesam. Par šiem reklāmas rīkiem pastāstīšu kādā no nākošajiem rakstiem! Taču atrodot pareizo vietu, pareizo reklāmas rīku, un pareizo klientu mūsu darbu vēl nebeidz. Tagad ir jāsāk skatīties uz to cik mums tas izmaksā, un cik mums tas ienes peļņu. Pēc maniem novērojumiem Latvijā lielākā daļa uzņēmumu iegulda naudu reklāmā, bet neizvērtē atdevi no tās. Vienā brīdī tik pasakot tam nav jēga, un piemēram reklāma internetā nekam neder, bet tā nebūt nav patiesība. Problēma sākas tur, ka šie uzņēmumi neseko līdzi tam kur viņi iegulda šo naudu, kā arī izvēlas nepareizos rīkus lai reklamētos. Ja mēs ieguldām 1000 Ls reklāmā tad tīrajai peļņai kādā noteiktā laika periodā vajadzētu būt lielākai par 1000 Ls. Tikai tad tā būtu efektīva reklāma.


Lielākās kļūdas, kas tiek pieļautas:

1) Neefektīvu reklāmu vietu izvēlēšanas. Tas notiek ja neizvērtē produkta pakalpojuma atbilstību publikai kas apgrozās šajā vietā.
2) Nesekošana līdzi tam cik daudzi klienti ir ieradušies no reklāmas. Ja klientu skaits ir mazs tad reklāma nav efektīva, un pie tās ir jāpiestrādā.
3) Uzskats ka liels apmeklētāju skaits ir galvenais! Galvenais ir klientu skaits nevis apmeklētāju skaits. (šis rādītājs var atšķirties dažādiem biznesa modeļiem) Kāda jēga no 1 000 000 apmeklētājiem, ja viņi nenes jums peļņu? Viņi tik veido jums izmaksas uz serveru resursiem kas tiek patērēti šādam apjomam atnākot uz lapu.
4) Pirms reklāmas kampaņas uzsākšanas galamērķa nedefinēšana. Definējot galamērķi mēs varam izprast, un atrast piemērotāko reklamēšanās veidu, kā arī ceļu lai šo mērķi sasniegt. Taču ja mērķis nav vai ir nepietiekami definēts, tad ceļš uz mērķi visticamāk novedīs grāvī.
5) Uzskats - “Es pats zinu - man nav jāmaksā par to citam”! Praksē jau sen ir pierādījies ka efektīvāk un izdevīgāk ir uzticēt specifiskas lietas profesionālim, nevis darīt pašam. Jūs taču paši nebūvējat sev māju ja neesat celtnieks, un pats neremontējat elektroiekārtas ja neesat meistars. Protams to var mēģināt, bet vai rezultātā tas tik tiešām izmaksās lētāk?

Noslēgums:

Noslēgumā vēlējos vēl tik pateikt, ka laba reklāma nemaksās neko, jo tā pelnīs jums. Efektivitāte ir mērķis uz ko mums visiem būtu jātiecas lai mēs tirgū būtu labākie, un pelnošākie it īpaši šajos ekonomiskās krīzes apstākļos. Taču nedrīkst aizmirst arī par kvalitāti. No efektivitātes ilgtermiņā nebūs jēgas, ja no tā cietīs produkta/pakalpojuma kvalitāte. Taču šis īsti nebūs stāsts šim rakstam.
Spied šeit, lai lasītu tālāk...

Sociālajam mārketingam - JĀ

Gribēju parunāt ar jums par sociālo mārketingu. Kādēļ? Tādēļ, ka arī šim visam ir apakšā kāds stāsts. Stāsts tad nu ir tāds!
Man laba drauga draudzene palīdzēja savai draudzenei gatavoties kāzām. Protams, bija arī lielā staigāšana pa veikaliem un kāzu kleitas pielaikošana. Meitenes, pielaikojot kleitas, gribēja tās arī safotografēt, lai vēlāk varētu paskatīties vēlreiz un izvēlēties pēc tam, kā arī lai atcerētos, kurā veikalā bija katra no kleitām. Taču, kad meitenes sāka fotografēt, veikala darbinieki

to strikti aizliedza! Tādā veidā veikala darbinieki būtībā atbaidīja klientu, kā arī sagādāja sliktas atsauksmes par savu veikalu!
Tā nu lielos vilcienos beidzas stāsts, bet sākas manas pārdomas par šo tēmu. Šīs gadījums, protams, nav vienīgais, jo tādu veikalu ir ļoti daudz, kuri neļauj potenciālajam klientam fotografēt veikalā. Viena no muļķīgākajām rīcībām, kādu es vien varu iedomāties. Pirmkārt, ja klientam kaut ko aizliedz, viņam krītas motivācija tur kaut ko pirkt. Otrkārt, nesaprotu, kādi gan tur komercnoslēpumi tiek slēpti? Es taču tāpat visu redzu! Fotogrāfija man tik palīdzēs to atcerēties ilgāk. Treškārt, šo kleitu gadījumā - Tā taču ir bezmaksas publicitāte veikalam! Šādas fotogrāfijas parasti nonāk internetā kā, piemēram, draugiem.lv profilā, jo cilvēkam gribas parādīt citiem, kā izskatās. Atkal kārtējo reizi uzņēmumi nedomā ar galvu. Iegrūž lielas naudas nejēdzīgās reklāmas kampaņās, bet tai pat laikā aizliedz to, kas nāk par velti. Pie tam vēl panākt to, ka klients runā labu tālāk saviem draugiem, ir ļoti grūti panākt, un mākslīgā ceļā to darot, tas parasti prasa ļoti daudz laika, naudas un izdomas. Kā arī sliktam produktam tas vispār var nesanākt.
Atcerēsimies.... Klients ir tas kas ienes mums peļņu, un klienta stāstītajā citi klausās vairāk nekā reklāmā...! Ja Klients teiks labu par mūsu produktu vai pakalpojumu, tad mums būs arī jauni klienti, bet ja klients teiks sliktu tad mēs zaudēsim vairāk potenciālos klientus...
Spied šeit, lai lasītu tālāk...

Uzspied uz reklāmas un saņem konfekti!

Saukļus ar līdzīgu jēgu pēdējā laikā esmu sastapis arī Latvijā. Tātad šis murgs beidzot ir sasniedzis Latvijas interneta vidi. Šodien portālā draugiem.lv saņēmu vēstuli no kādas paziņas, protams, šī vēstule nebija adresēta konkrēti man, bet tā bija tā saucamā masveida vēstule, jeb pēc maniem terminiem “Spams”... Vismaz mierinājums bija tas, ka šis cilvēks vēstuli bija pieklājīgā formā noformulējis un jau iepriekš atvainojies par patraucēšanu. Tad nu tā... Jau izsenis, un nu jau pēdējā laikā arī Latvijā parādās piedāvājumi pelnīt naudu internetā. Jums tik jāspaida kā trakiem pa piedāvātajām reklāmām, un naudiņa tik skaitās kontā. Tāds nu ir tas rožainais piedāvājums, bet beigu beigās, kad rozā brilles ir nokritušas atnāk lielā vilšanās. Protams ir retums cilvēku kuri arī kaut ko ir izspieduši no šādām vietām, bet tas ir reti, un tās summas ir tālu no tām ko sola. Tālāk pastāstīšu jums kādēļ tas ir tā, un kā šīs “draudzīgās naudas bedres” patiesībā darbojās. Pēc šī raksta mani droši vien ienīdīs visi šo “Naudas Bedres” īpašnieki, bet nu ir grūti nepastāstīt šo vakara pasaciņu plašākai auditorijai.

Back 2 Basics (Paši pamati)

Pašos pamatos shēma ir tāda:
Ir cilvēki kuri vēlas, vai kuriem ir nepieciešams reklamēties. Ir cilvēki kuri piedāvā reklamēties pa lēto. Ir cilvēki kuri uztaisa lapas, kurās tiek piedāvāts pelnīt naudu skatoties reklāmas. Tie , kam vajag reklamēties, uzmeklē internetā vietas, kur viņi varētu reklamēties. Ir dārgais gals, un lētais gals... Dārgais gals ir dārgāks, bet kvalitatīvs, lētais gals.... protams, krietni lētāks, un viņi parasti spēj pārliecināt iesācējus, ka arī kvalitatīvs... Taču ir tāda sena paruna... Skopais maksā divreiz... tad nu atgriežoties pie tēmas - šis nabaga cilvēciņš beidzot ir atradis kādu vilinošu piedāvājumu, kurā viņš ir ar mieru ieguldīt savu sūri un grūti pelnīto naudiņu. Otrā pusē sēž vēl viens cilvēciņš ar mirdzošām acīm, kurās atspīd jau banknošu vērtības, kas sola zilus zaļus brīnumus un simtiem tūkstošiem lielu lapas apmeklētāju skaitu. Kad šis otrs cilvēciņš ir ticis pie lielās naudas čupas, viņš dodas pie trešā cilvēciņa, kurš arī ir sagribējis kādu gabaliņu no pīrāga un ir uztaisījis sistēmu, kā piegādāt šo lielo apmeklētāju skaitu tam pirmajam cilvēciņam. Šeit nu spēlē iesaistāties jūs. Jums tiek rādītas šīs reklāmas no pirmā cilvēciņa, uz kurām jūs spiežat un apskatāt viņa mājaslapu. Līdz šim jau viss izklausās lieliski... Visi ir dabūjuši ko gribējuši... Bet patiesība nemaz nav tik salda ne pirmajam cilvēciņam, nedz arī jums... vienīgie ieguvēji ir tie divi , kas ir pa vidu... Es personīgi viņus saucu par parazītiem! Par to tad arī turpmāk.

Skopais maksā dubultā.

Vispirms paskatīsimies, kā tas viss izskatās no tās puses, no kuras nāk nauda. Nevar arī īsti teikt, ka skopais, jo bieži vien šiem cilvēkiem melo un viņus piekrāpj. Tad nu tā - Cilvēks izdomā reklamēties internetā, bieži vien šie cilvēki izvēlas lētākos piedāvājumus, kas parasti ir arī apšaubāmas izcelsmes un praktiski vienmēr nekam nederīgi reklamēšanās piedāvājumi, jo nenes rezultātus reklāmā ieguldītajiem līdzekļiem. Pirmajā momentā viss jau ir... Ir daudz apmeklētāji un lapas īpašnieks laimīgs... bet šie apmeklētāji ir tikai uz papīra. Šie apmeklētāji ir cilvēki , kuriem par to maksā, un šādiem apmeklētājiem internetā nav ne mazākās vērtības. Tā nu cilvēks ir ieguldījis naudu interneta reklāmās aplaužas un zaudē ticību tam... Tādējādi palaižot garām visas labās iespējas, ko sniedz internets. Citi atkal nesaprot to, ka ir apkrāpti un turpina izmest naudu par neko. Lai gan sākumā ir grūti noteikt, kuri apmeklētāji ir vērtīgi un kuri nav, taču veicot jau nelielu apmeklētāju un to rīcības analīzi statistikas programmās uzreiz var redzēt , kuri apmeklētāju avoti ir vērtīgi un kuri tādi nav. Protams, šīs nav vienīgās shēmas kā tiek apmānīti tie cilvēki, kas maksā par reklamēšanos internetā, bet par pārējo kādā no nākošajiem rakstiem.
Weblapu īpašniekiem varu ieteikt tikai vienu - sekojiet līdzi tam, par ko jūs maksājat un vai ieguldītā nauda nes peļņu.

Zelta bedres mirāža.

Tagad apskatīsim šo priedīti no otra meža puses... Skan jau labi. Spiežam tik pa reklāmām un saņemam naudu. Kāpēc vispār būtu jāstrādā? :) Realitātē diemžēl viss jau vairs nav tik rožaini. Sola jau daudz šie starpnieki, bet kad ir jādod, tad tas viss izskatās pavisam savādāk. Pats esmu izpētījis daudz šādas un līdzīgas interneta peļņas iespējas, un zinu par tām pietiekami daudz. Kādēļ? Protams intereses dēļ un arī tādēļ, ka strādāju kompānijā pie liela interneta projekta, un interneta reklāmas ir mana ikdiena.
Pēdējais šāds peļņas piedāvājums man atnāca uz pastu draugos, un tas arī bija pēdējais grūdiens kas lika man uzrakstīt šo rakstu. Tātad ķeroties vērsim pie ragiem - šoreiz apskatīšu pēdējo šādu adresi, kas nonāca manā redzeslokā - “naudina.lv”. Parasti šāda tipa lapās sola arī zelta kalnus, bet šī bija pirmā kuru redzēju jau ar reālākām prēmijām.
Tātad viņi piedāvā par katru klikšķi uz reklāmas samaksāt jums:
0.003 Ls = 10 klikšķi = 3 santīmi
Kad jūsu piesaistītais draugs uzklikšķina uz reklāmas arī tad viņi jums maksā:
0.002 Ls = 10 klikšķi = 2 santīmi
Forši vai ne... :) Nu un tagad parēķināsim:
Pieņemsim ka jūs dienā uzspiežat uz 1000 reklāmām, jūs esat uzaicinājis zem sevis 20 draugus (un tas jau ir daudz) un katrs no draugiem dienā uzspiež 50 reizes uz reklāmām (tas ir aptuveni vidējais, jo visi nekad nebūs aktīvi klikšķinātāji)
Jūsu tiešā peļņa:
0.003 X 1000 = 3 Ls
Peļņa no draugiem:
0.002 X 1000 = 2 Ls
Tātad kopējā peļņa dienā 5 Ls Nav slikti vai ne... :) Bet tagad sākšu sagraut jūsu sapni... :)
Vidēji vienas reklāmas apskatīšana kā minimums aizņems 10 sekundes ar nosacījumi ja nav laika minimums uzlikts noteikumos (tas vēl ir ļoti optimistiski) Tad nu:
1000 X 10 = 10 000 sekundes
10 000 : 60 = ~166 minūtes jeb ~2,7 stundas... tātad peļņa ir 1.80 stundā, pie tam vēl intensīvi strādājot.... :) Vai tiešām jūsu laiks ir tik lēts...? Varbūt es jūs varu noalgot kā lēto darbaspēku...? :)
Tad nu turpināšu graut jūsu sapņus... ;) Tātad peļņu mēs esam noskaidrojuši... ķersimies pie otras problēmas... Ja kāds domā, ka varēs visu dienu bliezt tik pa pogām, tad tas arī īsti neies cauri, jo reklāmu skaits ir ierobežots, kā arī šo mājaslapu īpašnieki parasti neļauj spiest uz vienu un to pašu reklāmu vairākas reizes dienā no viena datora. Tātad lai nopelnītu kaut vai tos pašus 5 Ls dienā viņiem vajadzētu vismaz 1000 dažādus cilvēkus, kas maksā par reklāmām un tā katru dienu (pēc savas pieredzes varu teikt ka šāds skaitlis jau ir ļoti liels priekš tādiem maziem starpniekiem). Pieejamo reklāmu skaits šādās lapās parasti nav tik liels lai varētu ar to pelnīt.
Tad nu nāk arī trešā problēma... (šis gan nebūs īsti attiecināms uz šo mājaslapu, ar kuru salīdzinu) Šijā lapā minimālā izmaksas summa ir 8 Ls, tātad kādā saprātīgā laika periodā to varētu sasniegt, bet bieži ir tādas mājaslapas, kur minimālā izmaksas summa ir pāris simti vai tūkstoši dolāru... un tos minimumus bieži vien ir nereāli sasniegt.

Ko mēs jaunu iemācījāmies...? :)
Spied šeit, lai lasītu tālāk...