Interneta Reklāmu Iedarbība

Tu esi starp tiem, kas izvieto vai plāno izvietot reklāmu internetā? Varbūt esi viens no tiem, kas pelna iztiku ar reklāmu izvietošanu savā lapā? Piedāvāju tev dažu interesantu pētījumu apkopojumu par reklāmu iedarbību uz lietotājiem.

Dynamic logic veiktajās aptaujās tik secināts, ka 21% no aptaujātajiem lietotājiem uzskatīja, ka pārāk uzbāzīgas reklāmas nav pat pieņemamas lapās, kuru saturs tiek piedāvāts par brīvu.

Avots: Dynamic Logic, 2008. gada oktobris

73% aptaujāto cilvēku ir pametuši savas iecienītākās mājas lapas dēļ uzmācīgām un nepatīkamām reklāmām. 25-34 gadus vecu cilvēku vidū šis skaits ir pieaudzis līdz 84%. 59% pietika ar uzbāzīgām netematiskām reklāmām, lai lapas vairs neapciemotu. Piemēram, es esmu pametis Inbox un Delfi, bet Tvnets pateicoties „mīļajiem” full page ads (pilna ekrāna reklāmām) ir tuvu tam.

Avots: OpinionMatters, 2008. gada jūlijs

Acu izsekošanas (eye tracking) kampaņās tika secināts, ka 75% lietotāji neredz reklāmas, kas ir zem skrolla, bet arī reklāmas virs skrolla pamanīja tikai 60% lietotāju. Domāju, ka es pamanu daudz, daudz mazāk reklāmu, jo prāts jau ir iemācījies tās nobloķēt.

Avots: MarketingSherpa, 2008. gada aprīlis

Tikai 6% no visiem lietotājiem ir atbildīgi par pusi no visiem klikiem uz demonstrētajām reklāmām . Šie trakie klikšķinātāji ir pārsvarā vecumā no 25-44 un ar gada mājsaimniecības ieņēmumiem zem 40 tūkstošiem dolāru, kas, protams, ir zem vidējiem iedzīvotāju ieņēmumiem. Attiecīgi nav tā pati pirktspējīgākā publika.

Avots: Tacoda/comScore, 2008. gada februāris

Gribētos piebilst, ka pētījumu rezultātos netiek atspoguļotas teksta un grafisko reklāmu iedarbības atšķirības, tā kā gribētos domāt, ka tas vairāk domāts par baneriem un citām reklāmu izvirtībām internetā, jo ir pierādīts, ka teksta reklāmas uz lietotājiem neatstāj tik negatīvas emocijas, bet par tiem pētījumiem gan jau citreiz...
Spied šeit, lai lasītu tālāk...

Daži interneta mārketinga skaitļi

Meklējot nozares datus un dažādu veidu pārskatus, uzgāju dažus interesantus skaitļus, ar kuriem labprāt gribētu padalīties. Vai tu zināji, ka Anglijā PPC (MPK) un SEO aptuvenā budžetu attiecība ir 8:1. Cik ir Latvijā?


SEO nozīme pieaug

Kopējais Anglijas pagājuša gada SEM (Search Engine Marketing) budžets bija 2,7 miljardi mārciņu, no kuriem 2,42 tika tērēti pay per click kampaņām, bet 330 miljoni tika tērēti dažādām SEO aktivitātēm. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ir pieaugusi budžeta proporcija SEO aktivitātēm. Eksperti to skaidro ar uzņēmumu vēlmi ietaupīt uz click fraud trafiku, par kura reālajiem apmēriem neviens neuzņemas precīzi spriest. Tātad patreizējā SEO un PPC budžeta attiecība ir 1:8. Ir kādas idejas kā mēs varētu sarēķināt Latvijas proporciju? Vai arī sākam ar to, ka informējam cilvēkus par SEM iespējām?

Interneta mārketinga sprādziens

Pēdējos 3 gados Anglijas interneta mārketinga apgrozījums pieaudzis par 2 miljardiem mārciņu. Salīdzinot to ar visu reklāmas industriju kopumā, tas visas nozares attīstības tempus apsteidz par deviņām reizēm. Kopā reklāmas tirgus budžets ir pieaudzis par 4,3% un sasniedzis vairāk kā 18,4 miljardus mārciņu.



Spied šeit, lai lasītu tālāk...

Vai SEO dienas ir skaitītas?

Jau vairākus gadus SEO (Search Engine Optimization) Ir bijis līdzeklis kā uzlabot savas weblapas pozīcijas Googles meklētājā, un citos interneta meklētājos. Ilgu laiku nebija svarīgi cik laba, interesanta, noderīga vai jēdzīga ir mūsu lapa. Pareizi veikts SEO panāca, ka mūsu lapa rādījās pirmajā lapā, pirmajās pozīcijās Googlē uz specifiskajiem atslēgvārdiem. Tad nu Google nedaudz pamainīja savus kritērijus, kā rezultātā pilnīgi bezjēdzīgas lapas ar labu SEO tomēr tika atpazītas, un nodzītas lejā, Taču tas neko daudz nemainīja jo vienalga labs SEO spēja palīdzēt mūsu lapām atrasties augstās pozīcijās... Tomēr pastāv liela iespējamība, ka arī šīs pozīcijas drīz mainīsies, jo jau kādu laiciņu Google savā meklētājā ir ieviesusi papildinājumu.

Pie meklēšanas rezultātiem ir parādījušās divas jaunas ikonas ar iespēju pacelt konkrēto rezultātu augstāk, ja domājam, ka tas ir svarīgāks atbilstošajam meklējumam, kā arī izdzēst konkrēto meklējumu tādējādi norādot ka šis rezultāts īsti neatbilst mūsu meklētajam. Kā arī ir iespēja atrastajiem rezultātiem pievienot komentārus.
Tā nu mums krietni palielinās iespēja izvairīties no Weblapām kurās ir neatbilstoša informācija mūsu meklēšanas kritērijiem.
Lai gan man neizdevās atrast konkrētu vietu kur būtu pateikts, ka Google šos lietotāju vērtējumus ņemtu vērā, es ticu ka Googles algoritms to ņem vērā, jo Google visu laiku ir augsti vērtējusi unikālu saturu, un lielu cilvēku masu izteikto viedokli. Starpcitu jau tagad Google ņem vērā to cik ātri mēs nospiežam back pogu... Ja ātri, tad tur kaut kas nav īsti kārtībā un attiecīgi šī lapa nedaudz zaudē savu vērtību. Uz doto brīdi Google izmantojot līdz pat 250 dažādus kritērijus lai noteiktu katras lapas atbilstību meklēšanas pieprasījumam.
Tad nu paceļas jautājums... “Vai SEO dienas ir skaitītas?” Godīgi sakot... Nedomāju gan. SEO kā tāds nenomirs vēl ilgi, ja nenāks vietā kas labāks, jo SEO pēc pamatprincipiem ir weblapas optimizācija/izveidošana tā lai šiem meklētājiem būtu vieglāk saprast, kas šajā mūsu weblapā ir atrodams, un cik svarīgi tas ir attiecīgajam meklēšanas kritērijam. Tādējādi nosakot to cik augstu rādīt šo weblapu.
Vienīgi, kas varētu mainīties ir tas, ka šos trikus vairs nevarēs izmantot tie kuri nerada saturu, bet cenšas tik pelnīt no reklāmām, un visādi citādi gūt labumu no mūsu apmeklējumiem, nedodot mums ko pretī!
Kopsavilkumā: Tie kuri Rada unikālu saturu, un piedāvā īstu produktu vienmēr būs augstākā vērtējumā nekā tie kas “parazitē”! Taču dažkārt šie “parazīti” nonāk labākās pozīcijās nekā tie labie cilvēki, kas tik tiešām dara ko labu, tikai tāpēc ka šie “parazīti” zina nedaudz vairāk par labajiem cilvēkiem. Iesaku visiem izmantot šīs jaunās iespējas lai ilgtermiņā mēs varētu uzlabot situāciju Internetā! Kā arī neaizmirstiet par savas lapas optimizāciju....
Spied šeit, lai lasītu tālāk...

Radio SWH un Twitter

Patīkams pārsteigums 4 dienas vakaram ;)


Ceru, ka šis sociālā mārketinga projekts attaisnosies un būs kā piemērs citiem domāt atraktīvāk un līdzi laikam, nevis kavēties WEB 1.0 vai pat senākā laikā, kad pat ugunskurs bija brīnums. Šobrīd gan tikai 109 sekotāji, bet visam savs laiks, galvenais, lai tik notiek virzība!

Raidījuma Twiteri var aplūktot Twitter.com/LIELAISvakars

Interesants risinājums, kas apvieno divus mēdijus: Radio un Internetu, bet katrā ziņā viegli uzklausīt klausītāju viedokli un veidot abpusēju divvirzienu komunikāciju. Tiešām ceru, ka izdosies.

Kas ir Twitter.com?
Saviem vārdiem - interneta komunikācijas fenomens, kas ļauj sekot līdzi reģistrēto lietotāju darbībai un komentēt katru soli. Principā nekam nevajadzīga lieta, bet ļoti lipīga un POPULĀRA!

Spied šeit, lai lasītu tālāk...

Draugiem.lv nenosargā privātumu?

Dzenoties pakaļ lielākam lapas apmeklējumam un ļaujot meklētāju botiem indeksēt daļu no sava satura draugiem.lv nav izdevies pasargāt lietotājus no daļas datu noskrāpēšanas un izmantošanas komerciālos nolūkos. Diemžēl arī es esmu cietis, bet vai kāds man kompensēs galvassāpes rītos, kad atveru savu e-pastu?

Cik lietotāji izlasa produktu vai pakalpojumu sniegšanas noteikumus, kā arī privātumu (privacy policy)? Es diemžēl ar uzmetu acis šai sadaļai tikai lapās, kas nevieš uzticību. Tuvāk lietai:
3. Katrs reģistrētais portāla draugiem.lv lietotājs apzinās un piekrīt, ka viņa lietotāja profilā norādītie dati ir publiski pieejami visiem pārējiem portāla draugiem.lv reģistrētajiem lietotājiem (ievērojot lietotāja profilā noteikto reģistrētā lietotāja iespēju izvēlēties atsevišķu datu pieejas ierobežošanu) un, ka šo datu izmantošana nav atkarīga. no Draugiem.lv
10.02.2009. Draugiem.lv privātums.

Tiktāl viss kārtība, jo visu, ko norādu šajā portālā, jebkurš var izmantot kā vien patīk bez draugiem.lv ziņas, bet šeit nekur nav teikts, ka mani dati varētu atrādīties Google indeksētajos rezultātos, jo Google ticamāk nav portāla reģistrētais lietotājs :)
Izpētot situāciju tuvāk secināju, ka e-pastu un telefonu iepludinātājs Google indeksā ir Zip.lv sludinājumi. Daudzi, kas ikdienā darbojās interneta vidē man piekritīs, ka ļaut savu e-pastu noindeksēt meklētājiem ir tas pats, kas pierakstīties jaunumiem visiem lielākajiem spameriem – Viagra, Cialis, pēkšņi mantoti miljoni, laimētās loterijas vai arī kvēli meitenes aicinājumi mīlēties u.c. brīnumi kļūst par tavu biežāko delete taustiņa draugu.
Kopumā pie vainas ir draugiem.lv mantkārība vai tieksme pēc apmeklējuma, droši vien ietekmējoties no kāda SEO „speciālista” (tagad katrs, kas māk nomainīt page title sevi sauc par tādu) ir saražotas saites indeksācijai, ņemot vērā pieejamās datubāzes apjomu, mēs meklējot kādu personu meklētājā pēc vārda un uzvārda atradīsim, ka viņš iespējams ir atrodamas draugos:

draugiem.lv - Jānis Bērziņš (Beerzs, Beerzinsh)
Jānis Bērziņš (Beerzs, Beerzinsh) Atpazini draugu? Vari viņu sastapt portālā draugiem.lv. Ienāc un satiec arī citus pazīstamus un sen neredzētus cilvēkus. :) ...
www.draugiem.lv/friend/?123234/Janis_Berzins/

Šis noteikti nav noziegums, bet sekojot labas prakses piemēriem visā pasaulē, ceru, ka draugiem.lv izmainīs savu attieksmi pret jūtīgu personas datu atrādīšanu Googlē, kā arī citos meklētājos. Ja kāds šajā jautājumā ir sazinājies ar draugiem.lv administrāciju, tad labprāt vēlētos uzzināt viņu oficiālo komentāru!
Spied šeit, lai lasītu tālāk...

Google nomelno pati sevi!

Vakar svētā mierā sērfoju pa interneta pasauli, tai skaitā regulāri iegriežoties Google meklēšanas servisā. Tā nu izbaudīju savus ceļojumus un informācijas vākšanu, līdz uzdūros kādam lielam pārsteigumam. Pirms stāstu par šo pārsteigumu, lai būtu skaidrība pastāstīšu par detaļām. Google jau kādu laiciņu piedāvā tādu pakalpojumu, kas brīdina interneta lietotājus par bīstamām weblapām internetā. Parasti tas notiek tā, ka Googles organiskajos rezultātos pie lapas tiek norādīts uzraksts “Šīs Web lapas satur var kaitēt jūsu datora drošībai” jeb angliski “This site may harm your computer” Tad nu ieraugot šādu uzrakstu mums ir skaidrs, ka šī lapa ir bīstama, un tā var nodarīt pāri mūsu datoram un mums.


Atgriežoties pie sākuma... Tā nu es savā nodabā sērfoju pa interneta plašumiem, kā arī ik pa brīdim veicu meklējumus Googlē, līdz beidzot pēkšņi visus rezultātus man izdod ar apzīmējumu kā bīstamus. Pirmajā momentā tas, protams, likās smieklīgi... nu labi... man vēl jo projām nāk par to smiekli, jo starp šīm bīstamajām saitēm bija arī pati Google. Sākumā nepievērsu tam uzmanību, jo skaidri zināju, ka tādas kompāniju lapas kā Adobe, NyTimes, Yahoo utt. viennozīmīgi nedarīs man pāri. Taču radās interese un izdomāju pameklēt kas par lietu. Tā nu arī sāku savus pētījumus. Pirmais, ko noskaidroju bija tas, ka tas notiek visā pasaulē. Visās malās par to sāka rakstīt, un Googles tehniskā atbalsta lapa bija tik noslogota, ka tajā pat gandrīz nebija iespējams ieiet... Protams, pirmais, kas nāca prātā ir tas, ka varētu būt kāds uzbrukuma mēģinājums Googlei, kas ir maldinājis tās gudros robotus. Taču pēc aptuveni 15 minūtēm šis fenomens pazuda. Tad nu arī ar atklātu paziņojumu klajā nāca pati Google. Šajā vienlaikus smieklīgajā, bet tai pat laikā intriģējošajā notikumā pie vainas bija vienkārša maza cilvēciska kļūda. Bezpeļņas organizācija StopBadware.org, kas piegādā Googlei informāciju par bīstamajām lapām, netīšām savā informācijas atjauninājumā bija iekļāvuši arī pliku simbolu “/” kuru satur pilnīgi visas weblapas. Tā nu arī beidzās mana detektīva aizraušanās. Taču neskatoties uz visu, šis atgadījums tomēr uzjautrināja manu dienu.
Tātad morāle tāda: Neviens nav perfekts, kļūdās arī labie zēni...

Spied šeit, lai lasītu tālāk...

Reklāma uz nekurieni

Laikā, kad liela daļa cīnās par izdzīvošanu, citi turpina šķiesties ar naudu - ne gluži plānoti, bet salīdzinoši nepārdomāti.

Biju vienā Latvijas portālā, kur uzspiedu uz sevis ieinteresējoša banera (ļoti reti tā daru!), bet atvērās lapa, kurā tika norādīts, ka šajā vietnē atrodas pārāk daudz cilvēku vienlaicīgi. Atliek secināt, ka baneris tiešām bija efektīgs, bet vai maksimāli efektīvs?
Ceru, ka šīs kompānijas mārketinga „speciālisiti” izdarīs vajadzīgos secinājumus, ja vien šādu problēmu vispār ir pamanījuši.
Sīkāk par piezemēšanās lapām (landing pages) saņemšos uzrakstīt citreiz.

Spied šeit, lai lasītu tālāk...